Tomēr tīklošana turpinās. Robs Šmits (Rob Schmit), SSI SCHAEFER viceprezidents tehnoloģiju un inovāciju jomā, apraksta vienu piemēru: „Uz iepakojuma, kas tiek izvests no noliktavas, var būt norādīta arī visa nepieciešamā informācija: iepakojuma saturs, statuss, galamērķis, izcelsme utt. Šī informācija uz iepakojuma ir tik detalizēta, ka var efektīvi informēt piegādātāju, kur maršruta ietvaros tas ir jāizkrauj, un norādīt optimālo vietu, kur to izkraut.”
Tas nozīmē, ka uzņēmumiem savstarpēji jāapmainās ar detalizētu informāciju. Taču vispirms ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākās grūtības var sagādāt standartizācijas un datu drošības trūkums.
„Dažādiem uzņēmumiem visā vērtību ķēdē ir savstarpēji jāapmainās ar detalizētu informāciju,” skaidro tirdzniecības žurnāla Logistik Heute galvenais redaktors Tilo Jērgls (Thilo Jörgl). „Uzņēmumi, kas piedāvā slēgtas intraloģistikas sistēmas, saskarsies ar problēmām, jo šāda tipa sistēmas sarežģī vai pat neparedz savstarpēju nepieciešamo datu apmaiņu.”
„Industrijas 4.0” laikmetā standartizētās sistēmas ir absolūti nepieciešamas. „Pavisam drīz tirgus prasība būs atvērta tipa standarti,” ar pārliecību stāsta Robs Šmits. „Tomēr datu drošības jautājums joprojām nav atrisināts. Tāpēc nepieciešams izveidot kopīgu standartu.”
Uzņēmumi un valdība jau ir uzsākuši iniciatīvas šīs problēmas risināšanai. Tas nozīmē, ka dati vairs netiek glabāti uzņēmuma iekšējā augstas drošības serverī, bet gan mākonī, kas ir vēl viens svarīgs „Industrijas 4.0” elements.
Dati intraloģistikā ieņems arvien nozīmīgāku lomu. „Lielie dati” attaisno savu nosaukumu, ņemot vērā milzīgos datu daudzumus, ko ģenerē mašīnās un sistēmās integrētie sensori un informācijas apstrāde, turklāt tie tiek iegūti no neskaitāmiem citiem avotiem. Tomēr tieši tas izraisa problēmu. „Galvenais ir šajā informācijas plūsmā spēt atrast un uzraudzīt noderīgus datus. Kuri dati ir svarīgi un kuri man ir vajadzīgi?” skaidro Svens Gērings (Sven Göhring), KNV Logistik GmbH tehniskais direktors. Tas ir būtiski, piemēram, prognozējamo apkopju veikšanai.”
Mērķis ir lielos datus izmantot efektīvi. Tradicionālās ražošanas hierarhiskā struktūra ir jāaizstāj ar vertikālu un horizontālu datu integrāciju, kas aptver visus ražošanas ķēdē iesaistītos procesus. Tas nozīmē, ka datus vairs neizmanto tikai ražošanā. Gluži pretēji – tagad šo informāciju izmanto arī citas uzņēmuma struktūras. Visu galveno datu sniegšana reālajā laikā ir „Industrijas 4.0” būtisks aspekts. Visas uzņēmuma struktūras izmanto vienus un tos pašus avotus.
Vienlaikus tas nozīmē, ka visām uzņēmuma sistēmām ir jāspēj savstarpēji pareizi sazināties. „Pašlaik sistēmas nereti nespēj sazināties pat savā starpā,” uzsver Šmits. „Tādēļ atvērtā tipa saskarnes ir tik svarīgas. Bez pastāvīgas un visaptverošas komunikācijas starp iekārtām un cilvēkiem intraloģistika nespēs izmantot ceturtās rūpniecības revolūcijas sniegtās priekšrocības.”
Loģistikas uzņēmumi, kas turpina turēties pie stingras un salīdzinoši viendimensionālas pieejas uzglabāšanai un piegādēm, tuvākajā nākotnē saskarsies ar lielām grūtībām un nespēs palikt konkurētspējīgi. Daudzi uzņēmumi jau izmanto daļēji vai pat pilnībā automatizētas transporta sistēmas. Jautājums, uz ko jāatbild loģistikas uzņēmumiem, – kādi pasākumi ir nepieciešami, lai straujās attīstības laikmetā neatpaliktu.
Nākotnē nozīmīga loma būs tīklam starp datiem un transporta loģistiku. „Lietu internets” radīs inteliģentus, autonomus transportlīdzekļus, kas radīs automatizētus, elastīgus loģistikas risinājumus, kurus mēs šodien teju vai nevaram iztēloties. Ja uz šo attīstību raugās no e-komercijas perspektīvas, kurā pastāvīgi pieaugošā ražošana ietver arvien mazāku partiju transportēšanu, tad galu galā ražotnēm vairs nebūs iespējams darboties bez elastīgas, integrētas transporta loģistikas. Ņemot to vērā, ceturtā rūpniecības revolūcija (atslēgvārds „viedā ražošana”) var izdoties tikai tad, ja loģistikas sistēmas spēj nogādāt izejmateriālus, pusfabrikātus un preces vajadzīgajā galamērķī, izmantojot automatizētus procesus.
Tomēr ne visā loģistikas nozarē šādi secinājumi ir vispārēji atzīti. „Vidēja izmēra uzņēmumi uz šiem jautājumiem joprojām raugās samērā konservatīvi. Daudzi gaida un grib redzēt, ko darīs lielie uzņēmumi. Tad viņi tuvākajos gados un desmitgadēs tos kopēs,” norāda Tilo Jērgls. Taču tā nepavisam nav labākā stratēģija, ņemot vērā, cik strauji attīstās digitalizācija. „Nu jau pat mazāki uzņēmumi var ieviest tādus pasākumus, kā prognozējamā apkope.”
Robs Šmits no SSI SCHAEFER uzsver to pašu: „Mūsdienīga iekārta vai sistēma parasti ietver visas nepieciešamās funkcijas. Tādējādi katram uzņēmumam neatkarīgi no tā lieluma jau ir pamatojums „Industrija 4.0” ieviešanai.”
