Kā izveidot ilgtspējīgu intraloģistiku un ēku infrastruktūru?
Plānojot jaunu loģistikas ēku un arī modernizējot to, videi draudzīgas būvniecības un ilgtspējības faktori kļūst arvien svarīgāki. SSI SCHAEFER piedāvā vairākus videi draudzīgus risinājumus. Turklāt uzņēmums piedāvā arī citus pakalpojumus: konsultācijas un plānošanu enerģētikas jomā, sertifikāciju un uzraudzību, kā arī konsultācijas subsīdiju jomā. SSI SCHAEFER Būvdarbu departamenta direktors Johanness Cimmermanis (Johannes Zimmermann) šajā intervijā sniedz padziļinātu ieskatu.
1. CO2 neitrāla ēku intraloģistika
Lai ilgtermiņā saglabātu loģistikas uzņēmuma konkurētspēju, ir jāveido ilgtspējīga intraloģistika un jāattīsta infrastruktūra. Īpaši, ņemot vērā gaidāmo CO2 nodokli, visām uzņēmuma struktūrvienībām ir jācenšas ievērojami mazināt CO2 emisijas. Viens no noderīgiem pasākumiem ir jaunu mobilitātes koncepciju izstrāde (piemēram, kravas vilcienu, bezpilota lidaparātu vai zemu emisiju transportlīdzekļu izmantošana), īsu transporta maršrutu ierobežošana uzņēmuma teritorijā un reģionālo piegādātāju integrēšana iepirkumos. Turklāt gudra transportēšanas sistēma ar zemu emisiju daudzumu un alternatīvu enerģijas avotu izmantošana (piemēram, FE sistēma transportlīdzekļu parka apgādei ar videi draudzīgu elektroenerģiju) decentralizētai enerģijas piegādei uz vietas var ļaut mazināt CO2 emisijas.
2. Zaļais kurss ‒ kādi pasākumi ļauj mazināt CO2 nodokli?
Uzņēmumiem ir jāmazina CO2 emisijas, lai varētu maksāt mazāku CO2 nodokli. Lai to panāktu, ir pieejami vairāki varianti: ēkai un energoapgādei tiek izmantota vidi saudzējoša celtniecības tehnoloģija, visaptveroša enerģijas koncepcija ar uzglabāšanas un regulēšanas iespējām, zaļā elektroenerģija, zaļā gāze u. c., kā arī nelietderīgā siltuma atkritumu izmantošana.
Turklāt novatoriskas transportēšanas sistēmas un uzglabāšanas un izguves iekārtas ar viedu vadību, prognozējamu apkopi un efektīvu uzglabāšanas blīvuma izmantošanu veicina CO2 emisiju samazinājumu. Maksimāla uzglabāšanas apvienošana var palielināt uzglabāšanas ietilpību par 90% un samazināt nepieciešamo telpu par 40%. Līdz ar to ēkas apjoms, ēka un iespējamās dzesēšanas izmaksas arī mazinās. Citi noderīgi pasākumi: uz nākotni vērsta mobilitātes koncepcija, kas iekļauj iekraušanas un piegādes infrastruktūru uzņēmuma telpās, kompensācijas pasākumi (piemēram, jumtu apzaļumošana, koku stādīšana āra teritorijās un tamlīdzīgi), ārējie projekti un ārējo un iekšējo procesu pilnveidošana CO2 kompensēšanai.
3. Kā pārstrukturēšanā var ņemt vērā ilgtspēju?
Būtiska ir visaptveroša pieeja: uzmanība ir jāpievērš ne tikai ēkai, tostarp energoapgādei, bet arī āra teritorijām un darbiniekiem. Ēku var uzlabot, veicot papildpasākumus, piemēram, izmantojot energoefektīvas apgaismojuma sistēmas, vadības ierīces un sūkņus vai ierīkojot pašģenerējošas elektroenerģijas ražošanas sistēmas, piemēram, koģenerācijas vai fotoelementu sistēmas. Ražošanas sistēmas var aprīkot ar modernām un energoefektīvām tehnoloģijām (piemēram, sūkņiem, pievadiem, regulēšanas vārstiem). Turklāt atkarībā no lietošanas mērķa un ūdens attīrīšanas var izmantot lietus un saimniecības notekūdeņus. Uzņēmuma telpas var pielāgot, izveidojot zaļās zonas vai ierīkojot elektriskās iekraušanas stacijas autostāvvietās. Īpaši būtiski ir veicināt darbinieku izpratni par to, kā ieviest ilgtspējību ikdienas darba dzīvē un kā uzņēmums var gūt no tās labumu. Piemēram, lietotāja uzvedību var uzlabot, izmantojot mācības vai izstrādājot ilgtspējības vadlīnijas vai ekoloģisko politiku. Jaunu iegāžu gadījumā ir ieteicams izmantot ilgtspējīgu iepirkumu vadlīnijas.
4. Kāda veida subsīdijas ir pieejamas un kas ir jāņem vērā?
Katram projektam subsīdijas ir jāizpēta atsevišķi. Katrai valstij ir savas subsīdiju programmas un atbilstošas vadlīnijas. Turpmāk tabulā ir sniegts kopsavilkums par Vācijā pieejamajām subsīdijām, kas nodrošina finansiālu atbalstu.
